Antifrīzs vai udeni? Ko labāk izmantot apkurei?

Projektējot apkures sistēmu, bieži rodas jautājums, ko labāk izmantot, ūdeni vai antifrīzu? Tagad mēģināsim tikt skaidrībā ar šo jautājumu.

Kādas gan ir antifrīza lietošanas galvenās problēmas?

Vairums siltumtehnikas ražotāju nerekomendē un pat varētu teikt aizliedz izmantot antifrīzus kā siltumnesēju.Kāpēc viņi tā dara?
Pēc saviem fizikāli-ķimiskiem parametriem, ūdens vislabāk der kā siltumnesējs apkures sistēmās.Bet tam ir viens liels minuss-aizsalšana pie zemām temperatūrām! Tāpēc antifrīzi varētu "pārsist" ūdens izmantošanu, bet eksistē vēl viens "bet"...
Zemāk es mēģināšu pārskaitīt visus šķēršļus antifrīza izmantošanai.
*Pirmkārt.Neviens ražotājs nedos garantiju savām iekārtām(tā kā izmantojot antifrīzu ,kā siltumnesēju, Jūs pārkāpjat garantijas nosacījumus),bet tas ir ļoti nozīmīgi,jo visa siltumtehnika maksā pietiekoši dārgi.
*Otrkārt .Antifrīziem ir atšķirīgi fizikāli parametri nekā ūdenim, bet viskozitāte, šim neaizsalstošam šķidrumam, otrādāk- lielāka nekā ūdenim divas, trīs reizes lielāka. Atšķirīgi ir izplešanās koificienti , tie ir par 40-60% lielāki nekā ūdenim. Ir vēl arī citas svarīgas atšķirības starp antifrīzu un ūdeni. , kā vārīšanās temperatūra(šo jautājumu kāda tur saistība, to apskatīsim zemāk), siltumvadītspēja un daudz kas cits. Ko mums tas dod? Tas ir, ka visi aprēķini, kas saistīti ar apkures sistēmu ar ūdeni, neder darbam ar antifrīzu. Nepieciešams būs palielināt projektēto katla jaudu un radiatoru sekciju skaitu par 40-60%, palielinās arī izplešanās tvertnes tilpums par 5-60%, jāparskata cirkulācijas sūkņa jauda un citi parametri.
*Treškārt.Par varīšanās temperatūru ūdenim un antifrīzu. Kas notiks, ja antifrīzu uzsilda vairāk nekā to pieļauj ražotājs? Tad lūk notiek sekojoš: etilēnglikols un tā sastāvā ietilpstošie antifrīzu piedevas sašķeļas. Pie kam veidojas skābe un cietas nogulsnes. Kā Jums tāda perspektīva? Par to kādas būs sekas , varat nemaz nešaubīties. Tas viss noved līdz dažādām nevēlamām ķīmiskām reakcijām, kuras "ņoēd" blīvējumus, paronīta blīves un citu veidu savienojumus, kas savukārt rada teci apkures sistēmā!
Ceturtkārt.Antifrīzam ir daudz lielāka plūstamība, tas ir, jo vairāk dažādu savienojumu, jo lielāks risks uz teci apkures sistēmā. Visiem savienojumiem jābūt pieejamiem vizuālai kontrolei(par cauruļu montāžu sienās vai grīdās nevar būt runas). UN tā ka antifrīza sastāvā ir etilēnglikols un tas ir toksisks(vienreizēja nāvējoša deva sastāda vien 100-300ml), tad to nedrīkst izmantot priekš karstā ūdens apgādes sistēmas. Pie apkures sistēmas teces antifrīza tvaiki var novest pie saindēšanās.
Secinājums: Vai atmaksāsies tas ka apkures sistēma neaizsals pie zemām temperatūrām, ja pastāv šādi riski un sekas? Uz šo jautājumu ļausim atbildēt pašiem!